Search results for "Uztvertais stress"
showing 10 items of 29 documents
Perfekcionosma un uztvertā stresa sakarības profesionāliem sportistiem
2019
Pētījuma tēma: Perfekcionosma un uztvertā stresa sakarības profesionāliem sportistiem. Pētījuma jautājums: Vai pastāv sakarība starp perfekcionisma rādītājiem un uztverto stresu profesionāliem sportistiem? Pētījuma metode: Pētījuma izlasi veido 122 respondenti, kas ar sportu nodarbojas profesionālā līmenī, vidējais vecums 29,7 gadi. Izlasē vīriešu un sieviešu skaits aptuveni līdzīgs: sievietes 57 (46,7%) un vīrieši 65 (53,3%). Mērījuma instrumenti: “The Frost Multidimensional Perfectionism Scale” FMPS; Frost, Marten, Lahart, & Rosenblate 1990 (A.Marcinkeviča tulkojumā, 2018); „Perceived stress scale” Cohen, Kamarck & Mermelstein, 1983 (A.Marcinkeviča tulkojumā, 2018). Rezultāti: Tika noskai…
Uztvertā stresa, ēšanas uzvedības, emociju regulācijas atšķirības sieviešu un vīriešu vidū
2018
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības un atšķirības pastāv starp uztverto stresu, ēšanas uzvedību, emociju regulāciju sieviešu un vīriešu vidū. Pētījumā piedalījās 52 sievietes un 54 vīrieši, vecumā no 18 - 36 gadiem. Izmantotās pētījuma metodes bija “Uztvertā stresa skala” (Perceived stress scale (PSS-10); Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983; Ievas Stokenbergas adaptācija, 2008), “Ēšanas uzvedības modeļu aptauja” (Eating Behaviour Patterns Questionnaire (EBPQ); Schlundt, Hargreaves, & Buchowski, 2003; tulkojums latviešu valodā, Vanags, Laizāne, Asmine, 2010) un ''Emociju regulācijas aptauja'' (Gross, John, 2003; tulkojums latviešu valodā, Vanags, 2017). Pētījuma ietvaros tika…
Personības iezīmes un emociju regulācijas grūtības kā uztvertā stresa prognozētājas
2022
Pētījuma mērķis bija noskaidrot kāda saistība pastāv starp uztverto stresu, personības iezīmēm un emociju regulācijas grūtībām, un pārbaudīt cik lielā mērā personības iezīmes un emociju regulācijas grūtības prognozē uztvertā stresa līmeņa rādītājus, kā arī pārbaudīt cik lielā mērā personības iezīmes prognozē emociju regulācijas grūtību kopīgo rādītāju. Pētījumā piedalījās 65 respondenti, 58 sievietes un 7 vīrieši, vecumā no 19 līdz 74 gadiem (M=34,82; SD=31,00). Pētījumā tika izmantotas 3 aptaujas: Lielā piecinieka personības aptauja, Emociju regulācijas grūtību skala un Uztvertā stresa skala. Pētījumā iegūtie rezultāti norāda, ka augstāki neirotisma rādītāji ir statistiski nozīmīgi saistīt…
Uztvertā stresa līmeņa un pašefektivitātes izjūtas atšķirības agresīvu un neagresīvu datorspēļu spēlētājiem
2018
Pētījuma mērķis ir noskaidrot uztvertā stresa līmeņa un pašefektivitātes izjūtas atšķirības agresīvu un neagresīvu datorspēļu spēlētājiem. Pētījumā piedalījās 90 cilvēki, 45 no agresīvu datorspēļu kopienas un 45 no neagresīvu datorspēļu kopienas. Datorspēļu tips (agresīva vai neagresīva) tika noteikts pēc PEGI datorspēļu satura novērtēšanas sistēmas. Lai noskaidrotu uztvertā stresa līmeņa atšķirības, tikai izmantota 10 apgalvojumu Uztvertā Stresa Skala. Pašefektivitātes izjūtas noteikšanai datorspēļu spēlētājiem tika izmantota 10 apgalvojumu Datorspēļu Pašefektivitātes Izjūtas Skala. Iegūtie rezultāti norāda, ka uztvertā stresa līmenī un pašefektivitātes izjūtā agresīvu un neagresīvu dators…
Psychological well-being and perceived stress for students during the covid-19 pandemic
2022
Pētījuma mērķis ir, izpētīt studentu uztverto stresu un psiholoģiskās labklājības saistību Covid-19 pandēmijas laikā. Pētījumā piedalījās 61 respondents, no kuriem 48 (78,8%) ir sievietes un 13 (21,3%) vīrieši. Pētījuma dalībnieki ir dažādu studiju līmeņa un programmu studenti no Latvijas vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Vidējais respondentu vecums ir 21,49. Psiholoģiskās labklājības noteikšanai tika izmantota Psiholoģiskās labklājības aptauja (Scales of Psychological Well-Being (RPWB,), Riff, 1989). Metodi tulkoja un adaptēja Latvijā S.Voitkāne, S.Miezīte un M.Raščevska (Voitkāne, Miezīte & Raščevska, 2004). Lai noteiktu Covid-19 studentu uztverto stresu tika izmantota aptauja – (COVID-19 Stud…
Stresa pārvarēšanas stratēģiju, uztvertā stresa un apmierinātības ar darbu saistība Latvijas Valsts policistiem
2016
Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp policistu stāžu, vecumu, uztverto stresu, uzrādīto stresa pārvarēšanas stratēģiju veidu un apmierinātību ar darbu. Tika izvirzīts sekojošs pētījuma jautājums : Vai pastāv saistība starp vecumu, stāža ilgumu un uztverto stresu, izvēlētajiem stresa pārvarēšanas mehānismiem un apmierinātību ar darbu Latvijas Valsts policistu grupā? Pētījumā piedalījās 69 policisti – sievietes (n=31) un n=(38) vīrieši. Pētījuma instrumenti bija uztvertā stresa skala (Perseives Stress Scale (PSS): Cohen et al., 1988 ), stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience / COPE/ Inventory, Carven…
Dienasgrāmatas metode darba stresa mazināšanai
2019
Šī maģistra darba mērķis bija apkopojot līdz šim izpētīto informāciju par uztverto stresu, stresu darbā, un par dienasgrāmatas metodi, tās dažādību un izmantošanu, kā arī apkopojot informāciju par šo konstruktu saistībām, realizēt kvantitatīvu salīdzinošu pētījumu ar eksperimentālu dizainu, lai noskaidrotu vai dienasgrāmatas metode ir efektīva, lai mazinātu stresu darbā; vai strukturēta dienasgrāmata ir efetkīvāka par nestrukturētu dienasgrāmatas formātu, kā arī kādi ir biežāk identificētie stresori darba vidē. Pētījumā piedalījās 95 respondenti (eksperimentālā grupa, kura pildīja strukturētu dienasgrāmatu n=30, eksperimentālā grupa, kura pildīja brīvas formas dienasgrāmatu n=32, kontroles …
Uztvertais stress un sociālais atbalsts pirmā kursa studentiem
2016
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai saņemtais sociālais atbalsts saistās ar uztvertā stresa līmeni. Pētījumā piedalījās 120 Latvijas universitātes pirmā kursa studenti no četriem studiju virzieniem – psiholoģijas, medicīnas, fizikas un jurisprudences bakalaura programmas. Pētījumā tika pielietotas divas aptaujas. Pirmā ir “Uztvertā stresa skala” aptauja (PSS- Perceived Stress Scale, Cohen, Kamarc & Mermelstein, 1983), Latvijā aptauju adaptējusi Stokenberga I., 2002. Otrā aptauja ir “Saņemtā sociālā atbalsta skala” (MSPSS- Multidimensional Scale of Perceived Social Support, Dahlem, Zimet & Farley, 1988), Latvijā aptauju adaptējusi Voitkāne, S. & Miezīte, S., (2001). Pēc pētījuma veikšanas …
Darbinieku apzinātības prakses saistība ar darba un uztvertā stresa līmeni
2021
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot pašnovērtētā uztvertā stresa un darba stresa saistību ar apzinātības prakšu izmantošanu darbinieku vidū. Pētījumā kopā piedalījās 137 dalībnieki (111 sievietes, un 26 vīrieši) vecumā no 21 līdz 72 gadiem (M=37,91; SD=13,64). Lai novērtētu darba stresu, tika izmantota Darba stresoru skala (JSS -Job stressor scales, Spector & Jex, 1997), kas tika adaptēta latviešu valodā Evijas Gailes bakalaura darba “Apmierinātība ar darbu saistībā ar stresu darba vietā” ietvaros, 2013. gadā. Kā arī tika izmantota Uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale (PSS)) (Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983), kas tika adaptēta latviešu valodā (Stokenberga, 2008), un lai mērītu apz…
Medicīnas studentu empātijas, uztvertā stresa un subjektīvās labklājības saistības
2020
Medicīniskā izglītība ir plaši zināma kā lielus resursus pieprasošs process, kas var izraisīt dažādas psiholoģiskās problēmas, kas, savukārt, var samazināt studentu empātijas un apmierinātības ar dzīvi līmeni. Bakalaura darba mērķis bija apkopot šobrīd zināmo informāciju par empātiju, uztverto stresu, subjektīvo labklājību un šo konstruktu saistībām; noteikt, vai starp medicīnas studentu dzimumu un studiju kursu pastāv atšķirības šo trīs mainīgo mērījumu rezultātos; noskaidrot, vai starp tiem pastāv saistības; balstoties uz saistību ciešumu, atlasīt tos mainīgos lielumus, kas vislabāk izskaidro apmierinātību ar dzīvi šajā izlasē un šajā pētījumā. Pētījuma izlasi veido 216 studenti no medicī…